Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mirējs
-a, v.
-as, s.
Cilvēks, kas mirst. Cilvēks, kam drīz jāmirst.
PiemēriNāvi nedrīkstēja aizbiedēt,.. tāds aiztraucēts mirējs tad dažkārt varēja mocīties nedēļām ilgi.
Avoti: