mirējs
mirējs -a, v.
mirēja -as, s.
Cilvēks, kas mirst. Cilvēks, kam drīz jāmirst.
PiemēriNāvi nedrīkstēja aizbiedēt,.. tāds aiztraucēts mirējs tad dažkārt varēja mocīties nedēļām ilgi.
- Nāvi nedrīkstēja aizbiedēt,.. tāds aiztraucēts mirējs tad dažkārt varēja mocīties nedēļām ilgi.
- Bet mirēja balsī neskanēja ne rūgtums, ne pārmetums, ne asaras... viņam vienalga - mirt kaut tūlīt.
- ..kamēr mirējs vēl ir dzīvs, ārstam nav tiesību viņam nepalīdzēt.
Avoti: 5. sējums