mirdzēt
mirdzēt parasti 3. pers., mirdz, pag. mirdzēja; intrans.
1.Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu). Būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
PiemēriMirdzoša spuldze.
1.1.Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
PiemēriMirdzošais kvarcs.
1.2.Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
PiemēriViss dzīvoklī mirdzēja.
1.3.Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
PiemēriMārtiņam acīs mirdzēja aizkustinājuma asaras..
1.4.Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm). Būt spilgtam (par acu spīdumu).
PiemēriViņas acis nerātni mirdzēja,.
1.5.pārn. Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) — parasti par pozitīvām jūtām.
PiemēriAndrejam šķita, ka Zandas acīs mirdzētu lepnums..
1.6.pārn. Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
PiemēriJau ar 30. gadiem viņa talants sāk mirdzēt visā savā spožumā tādos darbos kā 5. simfonija un klavieru kvintets.
1.7.pārn. Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
PiemēriBet, kad tev liels un mirdzošs prieks Kā saule silti noglauž galvu, - Tu pasmaidi kā bērns par balvu..
Stabili vārdu savienojumi(Viss) mirdz (arī spīd) un laistās.
Avoti: 5. sējums