mirkt | LLVV

mirkt

mirkt mirkstu, mirksti, mirkst, pag. mirku; intrans.

1.Kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).

PiemēriIeva lēni iet atpakaļ uz māju, un viņas kurpes mirkst rasā.

Ieva lēni iet atpakaļ uz māju, un viņas kurpes mirkst rasā.
Neprāti sev vieglu dienu pieburt, Ašķu krekls sviedros mirka.
Tomēr savās nodriskātajās blūzēs, stepes dubļos mirkušajās sandalēs te īsti neiederamies.

1.1.Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).

PiemēriKaujās izretinātā rota mirka nakts lietū un grima purvā.

Kaujās izretinātā rota mirka nakts lietū un grima purvā.
Tagad gan viņš [ārsts] vairs nespētu nostāvēt pāris stundu pie operāciju galda, mirkdams sviedros kā grāvracis.
Pagājušā septembra lielās lietusgāzēs no gaismas līdz gaismai,.. nācās pavadīt mežā zem egles. Gulēt nevarēju, jo mirka sāni.

Stabili vārdu savienojumiMirkt (arī slīkt) (vienās) asarās.

1.2.Par dzīvniekiem.

PiemēriGovis apēda visus pakaišus, bet, pašas līdz vēderam zampā mirkdamas, bļāva vēl trakāk kā [nekā] tās, kas sala.

Govis apēda visus pakaišus, bet, pašas līdz vēderam zampā mirkdamas, bļāva vēl trakāk kā [nekā] tās, kas sala.

1.3.Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).

Piemēri..saule noriet aiz mežiem un rasā mirkst lauki..

1.4.Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).

PiemēriPatiesībā te nemaz nebij tā sliktākā vieta kapsētā, vismaz sausa smilkts [smilts], zārks nemirka ūdenī..

Patiesībā te nemaz nebij tā sliktākā vieta kapsētā, vismaz sausa smilkts [smilts], zārks nemirka ūdenī..

1.5.Par augiem.

PiemēriKungs skatījās, kur palikuši aprepējušie ceļmalas vītoliņi, kas gandrīz cauru gadu te mirka rāvā.

Kungs skatījās, kur palikuši aprepējušie ceļmalas vītoliņi, kas gandrīz cauru gadu te mirka rāvā.

2.parasti 3. pers. Gūt vēlamās īpašības, piesūcoties ar šķidrumu.

PiemēriRīta tumsā klabēja spriguļi, mārkos mirka akmeņiem noslogoti lini..

Avoti: 5. sējums