naivitāte
naivitāte -es, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → naivs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Naivums (1).
PiemēriTā, protams, nebija iedomība, bet drīzāk gan liela naivitāte un mākslas neizpratne.
2.Vispārināta īpašība → naivs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Naivums (2).
PiemēriViss notikums [lugā] pārliets ar nebaudāmu naivitātes mērci.
Avoti: 5. sējums