naivums
naivums -a, v.
1.Vispārināta īpašība → naivs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Naivitāte (1).
Piemēri..šis dabas bērna naivums visvairāk valdzināja rafinēto sievieti.
- ..šis dabas bērna naivums visvairāk valdzināja rafinēto sievieti.
- Kaut arī viņš bija jurists un pietiekami labi zināja cariskās Krievijas likumus, viņam piemita naivums, kāds palaikam ir tikai bērniem un dzejniekiem..
2.Vispārināta īpašība → naivs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Naivitāte (2).
PiemēriTā [loma] prasīja meitenīgu pievilcību, zināmu naivumu pasaules uzskatā.
- Tā [loma] prasīja meitenīgu pievilcību, zināmu naivumu pasaules uzskatā.
Avoti: 5. sējums