gaņģis
gaņģis -a, v.; novec.
1.Eja. Gaitenis.
PiemēriViņa ieskrēja ēdamistabā, no turienes gaņģī, bet durvis uz ķēķi [virtuvi] bija cieti.
- Viņa ieskrēja ēdamistabā, no turienes gaņģī, bet durvis uz ķēķi [virtuvi] bija cieti.
2.Skrēja (dzirnavās).
PiemēriKad tā vienādi pūš [vējš], cik tad omulīgi klikšķina putraimu gaņģis, cik tad labi skrotējās, kā maļas rudzi, mieži..
- Kad tā vienādi pūš [vējš], cik tad omulīgi klikšķina putraimu gaņģis, cik tad labi skrotējās, kā maļas rudzi, mieži..
- Vējainās dienās dzirnavu spārni debesīs rakstīja lokus, dzirnu rats griezās, pa gaņģiem plūda jaunā maize.
- pārn. Pindacīša: Jā, te nu šonedēļ tos Silmačos gan būs raiba dzīve. Šūšana uz divi gaņģi, cepšana, vārīšana..
Avoti: 3. sējums