stencele
stencele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
stencelis -ļa, v.
Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
PiemēriUpīte pavasaros vairs nenes savos šaurajos plecos baļķu un stenceļu kravas.
- Upīte pavasaros vairs nenes savos šaurajos plecos baļķu un stenceļu kravas.
- Man bija sešpadsmit gadu, kad uzkāpu uz tāda kuģeļa «Laimonis», kas vadāja slīperus, stenceļus un citādus kokmateriālus pa Eiropas ostām.
- Rokās saslējās mietu gali, papīrmalkas šķilas, mērenas stenceles.
Avoti: 7-2. sējums