Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iemūrēt
iemūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
Piemēri..atgriezdamies no darba, saskaitīju iemūrēto ķieģeļu rindas un novērtēju padarīto.
  • ..atgriezdamies no darba, saskaitīju iemūrēto ķieģeļu rindas un novērtēju padarīto.
  • Mājai gala sienā iemūrēts skaitlis 1971.
1.1.Mūrējot ieveidot (kādā telpā).
PiemēriPriekšnamā [dzīvojamā pirtī] nereti iemūrēta plīts vai katls ūdens sildīšanai.
  • Priekšnamā [dzīvojamā pirtī] nereti iemūrēta plīts vai katls ūdens sildīšanai.
2.Mūrējot ievietot, apņemt (tā, ka nevar izkļūt).
PiemēriDusmās liek dēlu iemūrēt mūrī.
  • Dusmās liek dēlu iemūrēt mūrī.
  • Tev nebūs vairs šai drupu tornī jāmīt Kā iemūrētai bezdelīgai.
Avoti: 3. sējums