Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
karaspēle
karaspēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.mil. Metode kara problēmu pētīšanai un augstākā komandējošā sastāva sagatavošanai — stratēģisku operāciju divpusēja risināšana, izmantojot kartes.
PiemēriKopš seniem laikiem karaspēles ieņem ļoti nozīmīgu vietu dažādu lokālu un globālu militāru problēmu analīzē.
2.Sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību.
PiemēriParedzētas dažādas sacensības. Bet visvairāk skolēni gaida karaspēļu sākšanos brīvā dabā.
Avoti: 4. sējums