vīšķis
vīšķis -ķa, v.
1.Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā. Vīkšķis (1).
PiemēriSalmu vīšķis.
- Salmu vīšķis.
- Pakulu vīšķis.
- ..Adāms noņēma no plauktiņa pie gultas tabakas griežamo dēli un vīšķi lapu tabakas..
- ..Jancis atlaidās gultā, pabāza zem pagalvja roku un izvilka no turienes veselu vīšķi apelsīnu mizu, kurās bija ietīta saldā augļa šķēlīte.
- Rītā Anete.. pannu berzīs ar asu vīšķi un baltām smiltīm.
2.Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
PiemēriIeva.. berž mājas priekšā piena traukus ar vīšķi.
- Ieva.. berž mājas priekšā piena traukus ar vīšķi.
- ..uz baltās dēļu grīdas ieminies pelēks celiņš. Taisni šorīt tu gribēji tam pārlaist vīšķi un slapju lupatu..
- Vislabāk [no rītiem] noskaloties zem siltas dušas un noberzties ar raupju vīšķi.
Avoti: 8. sējums