Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vīšķis
vīšķis -ķa, v.
1.Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā. Vīkšķis (1).
PiemēriSalmu vīšķis.
2.Paliels (piemēram, drānas, papīra) kopums, arī (īpaša materiāla) veidojums, ko aptuveni var saņemt saujā un izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai. Arī šādi izveidots pikucis, piemēram, (kā) aizbāšanai, piepildīšanai. Vīkšķis (2).
PiemēriIeva.. berž mājas priekšā piena traukus ar vīšķi.
Avoti: 8. sējums