vitālisms
vitālisms -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vitāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vitalitāte (1).
PiemēriLugas tēlu vitālisms.
- Lugas tēlu vitālisms.
- Ai, es mīlu igauņu dzejnieci Underi un viņas vitālismu!
2.Virziens bioloģijā, kas atzīst nemateriāla dzīvības spēka esamību organismos.
Piemēri..uzskatu, ka dzīvās dabas vielas pakļaujas citiem likumiem nekā nedzīvās dabas vielas, sauc par vitālismu.
- ..uzskatu, ka dzīvās dabas vielas pakļaujas citiem likumiem nekā nedzīvās dabas vielas, sauc par vitālismu.
Avoti: 8. sējums