Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
viszinis
viszinis -ņa, v.
viszine -es, dsk. ģen. -ņu, s.; iron.
Viszinātājs.
Piemēri«Jā, ko tad man vajadzēja darīt? Kam atdot manas brigādes pulkus, pašam uzņemoties latvju divīzijas vadību? Saki tad, ja tu esi tāds viszinis!»
Avoti: 8. sējums