Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kravate
kravate -es, dsk. ģen. -šu, s.
Kaklasaite.
PiemēriEduards Harbingers, beidzis skūties, apsēja melnu kravati un apģērba jauno stūrmaņa mundieri.
  • Eduards Harbingers, beidzis skūties, apsēja melnu kravati un apģērba jauno stūrmaņa mundieri.
  • Puisēns apģērbts gaišā blūzītē ar kravati, kājās īsas bikšeles un melnas kurpes.
  • sal. Sniedzēm pretī atsteidzās melns suns baltām uzacīm un gaišu plankumu pakaklē. Tas kā balta kravate greznoja suņuka krūtis.
Avoti: 4. sējums