kravate
kravate -es, dsk. ģen. -šu, s.
Kaklasaite.
PiemēriEduards Harbingers, beidzis skūties, apsēja melnu kravati un apģērba jauno stūrmaņa mundieri.
- Eduards Harbingers, beidzis skūties, apsēja melnu kravati un apģērba jauno stūrmaņa mundieri.
- Puisēns apģērbts gaišā blūzītē ar kravati, kājās īsas bikšeles un melnas kurpes.
- sal. Sniedzēm pretī atsteidzās melns suns baltām uzacīm un gaišu plankumu pakaklē. Tas kā balta kravate greznoja suņuka krūtis.
Avoti: 4. sējums