notaurēt
notaurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Taurēt un pabeigt taurēt.
PiemēriMans vecais karabiedrs iekāpa šofera kabīnē.. un skaļi notaurēja.
1.1.trans.
PiemēriNotaurēt signālu.
2.trans.; sar. Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
Piemēri«Vakar ienāk kantori Laksts, Ulda kuģa kapteinis.. un vērša balsī notaurē: gatavojieties kāzām, mēs izprecinām Garkalnu.»
Avoti: 5. sējums