koda
koda -as, s.
1.mūz. Noteiktā formā veidots (skaņdarba) nobeigums.
Piemēri..fināls neizaug pietiekamā kāpinājumā pret visu simfonijas celtni, lai gan pašā kodā saslejas grandiozā kulminācijā.
2.literat. Piedevu vārsma noteiktu dzejas formu, parasti sonetu, nobeigumā.
PiemēriDažreiz sonetām pievieno piecpadsmito rindu, ko atskaņo ar trīspadsmito. Tā rodas tā sauktie soneti ar kodu, kuros pēdējā, atsevišķi izdalītajā rindā lakoniski formulēta izskaņa.
Avoti: 4. sējums