pliocēns
pliocēns -a, v.; parasti vsk.; ģeol.
Neogēna perioda otrā puse, kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas.
PiemēriPlatspīļu vēzis.. izveidojies terciāra periodā - pliocēnā - Kaspijas baseinā, no kurienes, virzoties uz ziemeļrietumiem, tas pēcledus laikmetā ieceļojis Baltijas ezeros un upēs.
Avoti: 6-2. sējums