plinkšķēt
plinkšķēt parasti 3. pers., plinkšķ, pag. plinkšķēja
plinkšēt parasti 3. pers., plinkš, pag. plinkšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu). Atskanēt šādai skaņai.
PiemēriKlavieres plinkšķ.
- Klavieres plinkšķ.
- Viņš.. klausījās, kā plinkšķēja mandolīna.
- Izkāpa krastā bīskaps. Pelēkais olis bruģī zem viņa zābakiem plinkšķēja.
Avoti: 6-2. sējums