plinkšķēt
plinkšķēt parasti 3. pers., plinkšķ, pag. plinkšķēja
plinkšēt parasti 3. pers., plinkš, pag. plinkšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu). Atskanēt šādai skaņai.
PiemēriKlavieres plinkšķ.
Avoti: 6-2. sējums