Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plinte
plinte -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
Šautene.
PiemēriPlinti plecos, prom pa laukiem un mežiem, pa zariem un kupenām.
Stabili vārdu savienojumiMest (arī sviest) plinti krūmos.
Avoti: 6-2. sējums