Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plinte
plinte -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
Šautene.
PiemēriPlinti plecos, prom pa laukiem un mežiem, pa zariem un kupenām.
  • Plinti plecos, prom pa laukiem un mežiem, pa zariem un kupenām.
  • Apsargā tiltu un krustceli. Desmit zaldātu un feldfēbelis. Visiem ir plintes un automāti..
  • «Tēt, ja mums būtu plintes,» sacīja Indriķis, «mēs no Lejasvillu krūmiem varētu mūsējiem palīdzēt.»
Stabili vārdu savienojumiMest (arī sviest) plinti krūmos.
Avoti: 6-2. sējums