Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plinkšķināt
plinkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
plinkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
PiemēriPlinkšķināt ģitāras stīgas.
  • Plinkšķināt ģitāras stīgas.
2.sar. Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi.
PiemēriJau aiz durvīm dzirdu Pētera mazo māšeli plinkšķinām gammas uz klavierēm.
  • Jau aiz durvīm dzirdu Pētera mazo māšeli plinkšķinām gammas uz klavierēm.
  • ..Ruta, skaistā dziedāšanas skolotāja, plinkšķina korāli, un bērni slinki, gaudulīgi velk līdzi.
  • ..zālē maisījās visa.. kņadīgā sabiedriba. Viens plinkšināja klavieres, otrs mēģināja dziedāt līdzi, citi čaloja kā tirgū..
Avoti: 6-2. sējums