Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pliķēt
pliķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu). Pļaukāt.
PiemēriPliķēt vaigu
2.Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
PiemēriViņa [friziere] uzmet baltas piciņas [krēma] un ņemas.. izraiboto ģīmi viegli ar pirkstu galiem pliķēt un masēt.
Avoti: 6-2. sējums