plikums
plikums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pliks1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kailums (1).
Piemēri..viņi izklaidējās, vērojot, kā izģērbjas un saģērbjas peldētājas, bet plikuma te bija tik daudz un kautrības tik maz, ka drīz vien arī tas kļuva neinteresanti..
2.Vispārināta īpašība → pliks2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kailums (2).
PiemēriMati [Vanagam] gludi nosukāti, nelielais plikums pakausī spīdēja balti un svinīgi.
3.Vispārināta īpašība → pliks3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kailums (3).
PiemēriRudenīgs koku plikums.
4.Vispārināta īpašība → pliks4, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kailums (4).
PiemēriVisapkārt tāds klusums, tāds plikums! Kad zaļu zariņu gribi redzēt, tad galva jāgroza un jāmeklē, kur būs...
5.Vispārināta īpašība → pliks5, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kailums (5).
PiemēriNemīlīgs telpu plikums.
6.Vispārināta īpašība → pliks6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
7.Vispārināta īpašība → pliks7, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kailums (6).
8.Vispārināta īpašība → pliks8, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kailums (7).
9.Vispārināta īpašība → pliks9, šīs īpašības konkrēta izpausme. Kailums (8).
Avoti: 6-2. sējums