demobilizēties
demobilizēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.mil. Tikt demobilizētam (2).
PiemēriTas bija jauns puisis, tikko demobilizējies no armijas, vēl karavīra ietērpā.
2.Atteikties no iniciatīvas, darbības.
PiemēriDzejniekam nav tiesību ideoloģiski demobilizēties un marksistiska dzīves atspoguļojuma vietā izlīdzēties ar šauru, sīku jūtiņu parādīšanu.
Avoti: 2. sējums