nopildīt
nopildīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; reti
Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
PiemēriAlu nopildījām mucās.
- Alu nopildījām mucās.
- Klidziņā stopalus vairs nebij modē. No Liperta brūža gan ņēma muciņām, bet krodzinieki paši nopildīja un pārdeva pudelēs.
Avoti: 5. sējums