velnišķs
velnišķs -ais; s. -a, -ā
velnišķi apst.
1.Saistīts ar velnu, tam raksturīgs. Velnišķīgs.
PiemēriVelnam velnišķa daba.
- Velnam velnišķa daba.
1.1.sar. Ļauns, viltīgs. Arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
Piemēri..brālim Donatam šķita, ka meistara acīs iedzirkstas velnišķa, ļauna uguns.
- ..brālim Donatam šķita, ka meistara acīs iedzirkstas velnišķa, ļauna uguns.
- Pret Šova tēlu Kārlim Sebrim sākumā nebija ne ticības, ne mīlestības, tikai disciplīnas un pienākuma apziņa un drusku dīvainas, velnišķas ziņkāres..
- Kaķis velnišķi ņaudēja un zalgojošām acīm lūkojās manī.
- Arī tam, kas ar aizlauztu spārnu Kā dzērve tup purvā uz ciņa, Arī tam kaut vai reizi mūžā Uznāk velnišķa pašapziņa.
Avoti: 8. sējums