Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
korvalols
korvalols -a, v.; parasti vsk.
Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
PiemēriViņa paņēma sirds zāles, trīsošām rokām skaitīja korvalola pilienus, skaits sajuka. Viņa izdzēra veselu ēdamkaroti, zāļu rūgtums bija tīkams.
Avoti: 4. sējums