terase
terase -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.ģeol. Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
PiemēriKrasta terase.
- Krasta terase.
- Upes terase.
- Abrāzijas terase.
- Akumulācijas terase.
- Terases piekāje.
- Rīgas un Pļaviņu jūras izveidojušās, appludinot Daugavas ieleju un tās terases.
- Vietām [kalnos] nogāžu kritumu pārtrauc plašas terases ar retām priedēm un ziediem klātām subalpīnām pļavām.
- Bet pakalnēs, no pelēkajiem laukakmeņiem izbūvētajās terasēs, pakāpusies cits par citu augstāk, vizuļoja sudrabainie olīvdārzi..
- Nogāzē ierīkotas l-1,5 m platas terases, kas apstādītas ar vīnogulājiem.
Stabili vārdu savienojumiBangu terase. Soliflukcijas terase.
- Bangu terase — Viļņu nogludināta, slīpi pret jūru vērsta krasta josla.
- Soliflukcijas terase — Terase, kas ir izveidojusies soliflukcijas rezultātā.
2.būvn. Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
PiemēriLinards redz: kafejnīcas vaļējai terasei lēni, nedroši tuvojas Andra Gundega.
- Linards redz: kafejnīcas vaļējai terasei lēni, nedroši tuvojas Andra Gundega.
- Toms pavēra durvis uz terasi. Sejā iesitās lietus.
- Iza: Un es varu iedomāties, kāds ir tas rožu dārzs, kas zied zem viņa pils terasēm.
Avoti: 7-2. sējums