Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
teratogēns
teratogēns -ais; s. -a, -ā
teratogēni apst.
Tāds, kas organismos izraisa neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus.
PiemēriTeratogēnie faktori.
Avoti: 7-2. sējums