tēraudciets
tēraudciets -ais; s. -a, -ā
tēraudcieti apst.
1.Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs.
PiemēriMans bijušais klases biedrs tagad bija milzis: plecu vietā divi kalni, rokas - tēraudcietas kā kalēja kniebavas [knaibles]..
- Mans bijušais klases biedrs tagad bija milzis: plecu vietā divi kalni, rokas - tēraudcietas kā kalēja kniebavas [knaibles]..
1.1.Noteikts, nelokāms, skarbs.
PiemēriNebūs viegli, nebūs viegli, nospriegoti laiki nāks, prasīs vīrus tēraudcietus, sievas, kaltas tēraudā.
- Nebūs viegli, nebūs viegli, nospriegoti laiki nāks, prasīs vīrus tēraudcietus, sievas, kaltas tēraudā.
- ..viņš pārāk maz pazina Induļa tēraudcieto raksturu.
- ..cilvēkam galvenais nav muskuļi, bet gan drosmīga sirds un tēraudcieta griba.
- Mierīgs bija viņa pelēko acu skatiens, tēraudciets tas kļuva, kad dzirdēja nepatiesību vai juta sarunu biedrā neīstas notis skanam.
Avoti: 7-2. sējums