tēraudciets
tēraudciets -ais; s. -a, -ā
tēraudcieti apst.
1.Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs.
PiemēriMans bijušais klases biedrs tagad bija milzis: plecu vietā divi kalni, rokas - tēraudcietas kā kalēja kniebavas [knaibles]..
1.1.Noteikts, nelokāms, skarbs.
PiemēriNebūs viegli, nebūs viegli, nospriegoti laiki nāks, prasīs vīrus tēraudcietus, sievas, kaltas tēraudā.
Avoti: 7-2. sējums