terase
terase -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.ģeol. Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
PiemēriKrasta terase.
Stabili vārdu savienojumiBangu terase. Soliflukcijas terase.
2.būvn. Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
PiemēriLinards redz: kafejnīcas vaļējai terasei lēni, nedroši tuvojas Andra Gundega.
Avoti: 7-2. sējums