iepūst
iepūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu.
1.trans. Pūšot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, elpu, kādu vielu).
Piemēri..baznīckungs pēkšņi paliecās pret mani, iepūzdams man acīs karstu elpu..
- ..baznīckungs pēkšņi paliecās pret mani, iepūzdams man acīs karstu elpu..
- Trīs graudus svētais Zeltiņš noņēma un ieslēdza skapītī, tie viņam bij vajadzīgi, ko.. sadauzīt smalku un iepūst acīs, lai noēd to miglu nost.
- Viņš paņēma pulverizatoru un iepūta sejā smaržūdens migliņu..
1.1.Par vēju.
Piemēri..vējš ātri nosusina maigās gremzdu šūnas vai griezumā iepūš putekļus.
- ..vējš ātri nosusina maigās gremzdu šūnas vai griezumā iepūš putekļus.
- ...Mārtiņš uz tilta vēl paguva saķert cepuri un uzmaukt līdz ausīm, lai vējš neiepūš Daugavā.
1.2.intrans. Ievirzīt gaisa strāvas (kur iekšā) – par vēju.
PiemēriVējš iepūš burās.
- Vējš iepūš burās.
- Spēcīgs dienvidu vējš iepūta viņa svārku stūros un paplēta tos atpakaļ.
2.parasti 3. pers.; intrans. Iesākt pūst (noteiktā virzienā) – par vēju.
PiemēriIepūta dienvidrietumu vējš.
- Iepūta dienvidrietumu vējš.
- Kāds vējš iepūš trešā dienā pēc gada ceturkšņa, tāds pūtīs līdz jaunam ceturksnim.
3.trans.; vienk. Iestāstīt (parasti ko aplamu).
Piemēri..Ludis tincināja, nopūlēdamies izvilkt Annelei to gudrību, kuru viņš pa daļai pats: bij viņā iepūtis.
- ..Ludis tincināja, nopūlēdamies izvilkt Annelei to gudrību, kuru viņš pa daļai pats: bij viņā iepūtis.
Stabili vārdu savienojumiIepūst ausīs. Iepūst: miglu acīs.
- Iepūst ausīs — vienk. Pastāstīt.
- Iepūst: miglu acīs — vienk. Iestāstīt izdomājumus, aplamības.
Avoti: 3. sējums