Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
miegs
miegs -a, v.
Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves un kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos.
PiemēriDziļš miegs.
Stabili vārdu savienojumiAizmigt mūža (arī mūžīgā) miegā.
Avoti: 5. sējums