Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
manuskripts
manuskripts -a, v.
1.Ar roku rakstīts (parasti sens) teksts.
PiemēriUzbekijas PSR Zinātņu akadēmijas seno manuskriptu glabātava ieguvusi savā īpašumā vēl vienu unikālu senās austrumu kultūras rakstu pieminekli - 11. gadsimta lielākā tadžiku zinātnieka, rakstnieka un filozofa Ibn-Sina (Avicennas) «Medicīnas kanona» pilnīgu norakstu piecos sējumos.
  • Uzbekijas PSR Zinātņu akadēmijas seno manuskriptu glabātava ieguvusi savā īpašumā vēl vienu unikālu senās austrumu kultūras rakstu pieminekli - 11. gadsimta lielākā tadžiku zinātnieka, rakstnieka un filozofa Ibn-Sina (Avicennas) «Medicīnas kanona» pilnīgu norakstu piecos sējumos.
  • Pie kādas no Ulugbeka medreses celtnēm.. es simtgadīgo ķieģeļu kaudzē atradu vecu manuskriptu. Tas bija arābu burtiem ar melnu un sarkanu tušu aprakstīts pergaments.
2.Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
PiemēriStāsta manuskripts.
  • Stāsta manuskripts.
  • Zinātniska raksta manuskripts.
  • Rediģēt manuskriptu.
  • Pārrakstīt manuskriptu.
  • Pēdējos dzīves gados nejauši atradis sava pirmā romāna manuskriptu, Hemingvejs priecājies, ka arī jaunībā pratis tikpat neatlaidīgi svītrot un labot katru lappusi, katru rindkopu, katru teikumu.
  • Viņš tikko atdevis izdevniecībai milzum plašu manuskriptu - monogrāfiju par Andreju Upīti.
  • «Iešu [uz konferenci]. Tikai, zini,» Egle sniedza Bērsonam vākus ar manuskriptu, «es šaubos, vai man pašam nebūs par grūtu to nolasīt. Nolasi tu.»
Avoti: 5. sējums