Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
māņticīgums
māņticīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → māņticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēku māņticīgums.
Avoti: 5. sējums