māņi
māņi -u, vsk. mānis, -ņa, v.
1.Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
PiemēriTicības māņi.
Stabili vārdu savienojumiTukši māņi, arī tukšs māns.
2.Viltība. Arī krāpšana.
PiemēriOtrais: Baltais tēvs par cīruli pārvērties un, kamēr es mierīgi žāvājos, kra! ielīdis man mutē ar viltu un māņiem..
3.Tas, kas nav īsts, patiess. Šķitumi, vīzijas. Arī spoki, rēgi.
PiemēriStrautiņš [Laimai]: «Runā jel! Kādi māņi, kādi murgi man maisās priekš acīm - tur atveras briesmīgs bezdibens...»
3.1.Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
4.Līdzekļi buršanai, riebšanai. Arī buršana, riebšana.
PiemēriNo māņiem, pesteļiem un visādiem laimes nesējiem nav nekā. Laime ir tepat Sūnu ciemā..
5.ģen.: māņu, adj. nozīmē Tāds, kas ir paredzēts kāda maldināšanai (parasti sporta spēlē).
Piemēri..vārtos viņš ripu tomēr iemeta. Ar māņu kustību noguldīja vārtsargu uz ledus un iemeta.
6.ģen.: māņu, adj. nozīmē; medn. Tāds, kas noder dzīvnieku pievilināšanai.
PiemēriVisvieglāk rubeņus pievilināt ar izbāztu vai no drēbes pagatavotu māņu rubeni.
Avoti: 5. sējums