māņticība
māņticība -as, s.; parasti vsk.
Ticība tam, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes.
PiemēriBaznīcas kalpi, protams, cenšas novilkt robežu starp reliģiju un māņticību... Patiesībā nekādas robežas starp reliģiju un māņticību nav un nevar būt, jo abām ir vienas saknes.
- Baznīcas kalpi, protams, cenšas novilkt robežu starp reliģiju un māņticību... Patiesībā nekādas robežas starp reliģiju un māņticību nav un nevar būt, jo abām ir vienas saknes.
- Es labu laiciņu mēģināju iestāstīt, cik muļķīgi ir pakļauties māņticībai, bet tas izrādījās veltīgi.
- Daļa eifēmismu valodā radusies māņticības ietekmē, cilvēkam baidoties ar pieminēšanu atsaukt ļaunumu, piemēram, velns - nelabais.
Avoti: 5. sējums