pašapmāns
pašapmāns -a, v.; parasti vsk.
Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev. Īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība. Arī pašapmānīšanās.
PiemēriJa jau mīl, tad redz un dzird nevis to, ko mīlamais dara un saka, bet gan to, ko pats grib redzēt un dzirdēt. Tas ir pašapmāns, no kura nav pasargāts neviens mīlētājs.
- Ja jau mīl, tad redz un dzird nevis to, ko mīlamais dara un saka, bet gan to, ko pats grib redzēt un dzirdēt. Tas ir pašapmāns, no kura nav pasargāts neviens mīlētājs.
- ..gadās ieraudzīt neparasti jauku vietu, un jūs sevi mierināt - gan jau vēl atgriezīšos, gan jau vēl izskatīšos un izpriecāšos pēc sirds patikas... Pašapmāns!
- ..paša rīcība arvien liekas saprotama un attaisnojama. Sākas pašapmāns.
- Viņa saprata, ka visa iepriekšējā dzīve, vismaz tā, kas norisa šā dzīvokļa sienās, bijis liels pašapmāns, mazs leļļu teātris...
Avoti: 6-1. sējums