pašapliecinājums
pašapliecinājums -a, v.
Savu spēju, rīcības, darbības pareizuma, derīguma apliecinājums (parasti kādas darbības, darba rezultātā).
Piemēri..pēckara gadu padomju mūziķu audzei arī vispilnīgāk bijis iespējams priecāties par Jāņa Ivanova personības pašapliecinājuma piepildījumiem.. autorkoncertos un lielo simfonisko partitūru pirmatskaņojumos..
Avoti: 6-1. sējums