pašapmānīšanās
pašapmānīšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev. Arī pašapmāns.
Piemēri«Vai tā nav pašapmānīšanās?» viņš domāja. «Vai es neizpildu citu cilvēku gribu tāpēc, ka man nav pašam savējās?»
Avoti: 6-1. sējums