Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pašapmiers
pašapmiers -a, v.; parasti vsk.; reti
Pašapmierinātība.
PiemēriTu esi sāpināta, dvēsele, Kā biezu ledu Ikdienību graužot Un triecot deniņus Pret vienaldzības mūriem Un pašapmiera Bieziem vates blāķiem.
  • Tu esi sāpināta, dvēsele, Kā biezu ledu Ikdienību graužot Un triecot deniņus Pret vienaldzības mūriem Un pašapmiera Bieziem vates blāķiem.
  • pārn. Prozas pašapmiers, it sevišķi apelējot pie «eiropeiskā līmeņa» un tamlīdzīgi, ko prozaiķi dažkārt aizliek kā vairogu, taisās ieilgt.
Avoti: 6-1. sējums