atzīt
atzīt -zīstu, -zīsti, -zīst, pag. -zinu; trans.
1.Izteikt kādu atzinumu. Nonākt līdz kādai atziņai.
PiemēriAtzīt par vajadzīgu.
- Atzīt par vajadzīgu.
- Atzīt par vainīgu.
- Atzīt par darba nespējīgu.
- Ārsts, apskatījis ievainojumu, atzina, ka ievainoto nevajag evakuēt.
- Izbridis malā, arī pats atzinu, ka esmu aplam izdarījis, jo biju slapjš kā žurka..
- Koncerts bija labs. Tas jāatzīst, kaut arī vērtējumam izmantojam visstingrāko mērauklu.
- Katrs [brauciena dalībnieks] cēlās, kad gribēja, ēda, kā bija paradis, un savu laiku nosita tā, kā atzina par labāku.
2.Pieņemt par esošu, pareizu u. tml.
PiemēriAtzīt bez ierunām.
- Atzīt bez ierunām.
- Virsvadību un kopējās dzīves pilnīgu noteikšanu..uzņēmās Laucis ar Kosu. Mazākajiem to vajadzēja tikai atzīt, jo pretošanās nekā nelīdzēja..
- Spriedumu es neatzīstu, tas ir netaisns un arī pavēle netaisna..viņš skarbi nosaka..
- Pilsētas tiesības Valkai piešķīris poļu kņazs Stefans Batorijs 1584. gadā. Vēlāk tās atzinis arī zviedru karalis Gustavs Ādolfs.
2.1.Apzināties (ko) un apliecināt.
PiemēriAtzīt darbā pieļautos trūkumus.
- Atzīt darbā pieļautos trūkumus.
- Atzīt savas kļūdas.
- Apsūdzētais, vai atzīstat to, ka bīstamu ieroci glabājāt mājās, apdraudot pilsoņu mieru un kārtību?
- Osiene patiešām dziļi apzinājās savu vainu, bet atzīt to tomēr nevarēja..
- Ar šīm precībām viņš bija neganti piekrāpies, bet viņam negribējās atzīt savu vainu.
3.Uzskatīt par pozitīvu, atzinības cienīgu, arī ievērojamu.
PiemēriAtzīt jaunākos tehnikas sasniegumus.
- Atzīt jaunākos tehnikas sasniegumus.
- Atzīt tikai nopietno mūziku.
- Atzīt reālistisko mākslu.
- Teorētiski atzinumi.
- Atzīts zinātnieks.
- Atzīts talants.
- Kalnupes stundas vienmēr bija atzītas, tās uzskatīja par paraugstundām..
- Par formas tērpu lietderību un priekšrocībām, liekas, strīdu nav. Tos atzīst skolotāji, vecāki un arī lielākā daļa skolnieku.
- ..nav taisnība, ka mākslinieku paša mājās neatzīst. Rūpnīcas orķestrim svētku koncertā bija vislielākā piekrišana.
Avoti: 1. sējums