jaunkundze
jaunkundze -es, dsk. ģen. -džu, s.; neakt.
1.Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
PiemēriPasta jaunkundze, kā dažās stundās Rasmani iesauca miestā.., izrādījās ļoti saticīgs un sabiedrisks radījums.
- Pasta jaunkundze, kā dažās stundās Rasmani iesauca miestā.., izrādījās ļoti saticīgs un sabiedrisks radījums.
- Stipri atšķirīga no.. trim valodīgajām sievietēm bija ceturtā darbiniece - Lejnieces jaunkundze..
1.1.Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
PiemēriRīgā sievietes uzrunāja par dāmām, kundzēm vai jaunkundzēm, to es, iebraucēja, skaidri zināju..
- Rīgā sievietes uzrunāja par dāmām, kundzēm vai jaunkundzēm, to es, iebraucēja, skaidri zināju..
- Bormanis: Vai neiespēju jums kaut kā pakalpot, cienījamā jaunkundze?
1.2.iron. Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
Piemēri«..Mirdza jau smalka jaunkundze, radusi pie gatava galda piesēsties.»
- «..Mirdza jau smalka jaunkundze, radusi pie gatava galda piesēsties.»
Avoti: 4. sējums