Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lejpus
lejpus priev. ar ģen., retāk dat.
1.Norāda, ka (kas) ir zemāk par ko (citu).
PiemēriMan.. lejpus ribām tā sūrkst, tā sūrkst. Reizēm arī iedur kā ar iesmu.
  • Man.. lejpus ribām tā sūrkst, tā sūrkst. Reizēm arī iedur kā ar iesmu.
  • ..lejpus brūnajiem priežu stumbriem melnos gredzenos bija atkususi zeme.
1.1.Norāda, ka (kas) ir zemāk (pēc reljefa).
PiemēriNestors sāka.. klausīties, bet visapkārt bija kapa klusums, lai gan viņš jau bija nonācis lejpus aula.
  • Nestors sāka.. klausīties, bet visapkārt bija kapa klusums, lai gan viņš jau bija nonācis lejpus aula.
  • Rīteru pļavas lejpus ābeļdārza - vienīgais, vienīgais šajās badakakta mājās slavējamais..
  • ..uzsāka lielu gabalu lejpus deguma rakt grāvi.
1.2.Norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai.
PiemēriDīvaja [upe] atkal šņāca sparīgi, it sevišķi lejpus Mežavilkiem..
  • Dīvaja [upe] atkal šņāca sparīgi, it sevišķi lejpus Mežavilkiem..
  • Viņi pārbrien lejpus un augšpus tilta upīti..
  • Gaujas nacionālā parka teritorija sākas nedaudz lejpus Valmieras..
Avoti: 4. sējums