lejpus
lejpus priev. ar ģen., retāk dat.
1.Norāda, ka (kas) ir zemāk par ko (citu).
PiemēriMan.. lejpus ribām tā sūrkst, tā sūrkst. Reizēm arī iedur kā ar iesmu.
1.1.Norāda, ka (kas) ir zemāk (pēc reljefa).
PiemēriNestors sāka.. klausīties, bet visapkārt bija kapa klusums, lai gan viņš jau bija nonācis lejpus aula.
1.2.Norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai.
PiemēriDīvaja [upe] atkal šņāca sparīgi, it sevišķi lejpus Mežavilkiem..
Avoti: 4. sējums