Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lējējs
lējējs -a, v.
lējēja -as, s.
1.Darītājs → liet.
2.Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko). Speciālists šādā darbā.
PiemēriMetāla lējējs.
Avoti: 4. sējums