Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lejastece
lejastece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne. Lejtece.
PiemēriUpītei ir augštece, vidustece, lejastece ar ieteci citā, lielākā baseinā.
Avoti: 4. sējums