sparīgs
sparīgs -ais; s. -a, -ā
sparīgi apst.
1.Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
PiemēriSparīgā Maruta jau čakli līkājās ap ūdens spaini: mērcēja, spaidīja un žņaudzīja lupatu.
- Sparīgā Maruta jau čakli līkājās ap ūdens spaini: mērcēja, spaidīja un žņaudzīja lupatu.
- Kad Gunāram padomā kas patīkams, viņš ir sparīgs, izdarīgs un apsviedīgs.
- Kādā dienā sparīgs un skabargains pie viņa atnāca komponists Emilis Melngailis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRūdi pārsteidza Vilmas sparīgais, gandrīz vai ierunas neatzīstošais uzstājīgums.
- Rūdi pārsteidza Vilmas sparīgais, gandrīz vai ierunas neatzīstošais uzstājīgums.
- «Es, piemēram, noteikti gribu būt laimīga,» Valda atsāk sparīgākā tonī, tajā ir arī diezgan daudz spītības.
- ..viņš sparīgi ķērās pie jaunās kūts būves.
1.2.Spēcīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGar dārza stūri izlīgoja zāļu vezums, ko vilka sparīgs bēris.
- Gar dārza stūri izlīgoja zāļu vezums, ko vilka sparīgs bēris.
- Krietnas piecas minūtes Kalnarājs cīkstējās, kamēr krastā izvēlās sparīgs sapals.
2.Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
PiemēriVējš norimis pavisam, toties sals kļuvis sparīgāks - knieba ausīs un ķērās pie rokām.
- Vējš norimis pavisam, toties sals kļuvis sparīgāks - knieba ausīs un ķērās pie rokām.
- Sparīga vēja dzītas, cauri kailajai lapu koku audzei krita retas sniega pārslas.
2.1.Par norisēm, procesiem.
PiemēriPēkšņi kļūst dzirdama sparīga rūkoņa. Pa ceļu ātrā gaitā tuvojas motocikls.
- Pēkšņi kļūst dzirdama sparīga rūkoņa. Pa ceļu ātrā gaitā tuvojas motocikls.
- Dīvaja atkal šņāca sparīgi..
- Gurķi abās dobēs sparīgi riesa lapas..
Avoti: 7-2. sējums