sparība
sparība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sparīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sparīgums (1).
Piemēri..zēns izpleš mazās rokas ar tādu sparību, it kā būtu apskaujama visa pasaule..
- ..zēns izpleš mazās rokas ar tādu sparību, it kā būtu apskaujama visa pasaule..
- ..priekšnieks prata uzturēt mūsu sparību, vienu otru paskubinādams.
- Lielvārdē dzejnieks [Auseklis] no Vietalvas atgriezās, jaunas sparības pilns: tā nebūs, ka Lielvārdē nekad netiks spēlēts teātris!
2.Vispārināta īpašība → sparīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sparīgums (2).
Avoti: 7-2. sējums