spārdīt
spārdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
PiemēriSpārdīt durvis.
- Spārdīt durvis.
- Spārdīt bumbu.
- Kazaki viņu.. spārdījuši ar kājām un dauzījuši ar pletnēm, kamēr zēns palicis nemaņā guļam.
- Dzeltenos gumijas zābakos Agris skraidīja pa lāmu un spārdīja kaut kādu priekšmetu..
- pārn. Vilnis, gaužām saērcināts, spārda [smagās mašīnas] pedāļus un aiztriecas taisni uz Spietiņiem.
1.1.Vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to).
PiemēriLeišu bēri kumeliņi Nāk, kājiņas klauvēdami, Nāk, kājiņas klauvēdami, Baltas smiltis spārdīdami..
- Leišu bēri kumeliņi Nāk, kājiņas klauvēdami, Nāk, kājiņas klauvēdami, Baltas smiltis spārdīdami..
2.parasti 3. pers. Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) – par zibeni. Vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
Piemēri..plosās negaiss, un pērkons spārda zemi..
- ..plosās negaiss, un pērkons spārda zemi..
- Pamali spārdīja pērkoni. Atbalsis ducinot, tie spēra tieši pa debesu malu.
Stabili vārdu savienojumiLausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā).
- Lausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā) — Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Avoti: 7-2. sējums