Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spārdīt
spārdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
PiemēriSpārdīt durvis.
1.1.Vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to).
PiemēriLeišu bēri kumeliņi Nāk, kājiņas klauvēdami, Nāk, kājiņas klauvēdami, Baltas smiltis spārdīdami..
2.parasti 3. pers. Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) — par zibeni. Vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
Piemēri..plosās negaiss, un pērkons spārda zemi..
Stabili vārdu savienojumiLausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā).
Avoti: 7-2. sējums