Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spānieši
spānieši -šu, v.
spānietis -ša, v.
spāniete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji. Spāņi (1).
PiemēriEiropieši ar papīra ražošanas māku iepazinās krusta karu laikā Arābijā. Pirmie to apguva spānieši..
  • Eiropieši ar papīra ražošanas māku iepazinās krusta karu laikā Arābijā. Pirmie to apguva spānieši..
  • Tikko tas [vilciens] apstājās, vagonus ielenca augļu pārdevēji un sprigani zēni ar spāniešu īpatnējām ūdenskrūzēm uz pleciem.
2.arī vsk. Šīs tautas piederīgais.
PiemēriTe [lugas ainā] Karloss bija īsts spānietis, kura asinis strauji uzbango kaismes brīdī un kurš var būt pavisam maigs attiecībās ar draugu.
  • Te [lugas ainā] Karloss bija īsts spānietis, kura asinis strauji uzbango kaismes brīdī un kurš var būt pavisam maigs attiecībās ar draugu.
  • Gluži tāpat kā vairums spāniešu, Federiko no sirds mīlēja čigānu dziesmas un dejas..
Avoti: 7-2. sējums