sparīgs
sparīgs -ais; s. -a, -ā
sparīgi apst.
1.Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
PiemēriSparīgā Maruta jau čakli līkājās ap ūdens spaini: mērcēja, spaidīja un žņaudzīja lupatu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRūdi pārsteidza Vilmas sparīgais, gandrīz vai ierunas neatzīstošais uzstājīgums.
1.2.Spēcīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGar dārza stūri izlīgoja zāļu vezums, ko vilka sparīgs bēris.
2.Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
PiemēriVējš norimis pavisam, toties sals kļuvis sparīgāks - knieba ausīs un ķērās pie rokām.
2.1.Par norisēm, procesiem.
PiemēriPēkšņi kļūst dzirdama sparīga rūkoņa. Pa ceļu ātrā gaitā tuvojas motocikls.
Avoti: 7-2. sējums