tirpt
tirpt parasti 3. pers., tirpst, pag. tirpa; intrans.
1.Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
Piemēri..gāju Ieviņai palīgā izslaukt govis: tupot pie govs tesmeņa, man tirpa ir ceļi, ir gurni..
- ..gāju Ieviņai palīgā izslaukt govis: tupot pie govs tesmeņa, man tirpa ir ceļi, ir gurni..
- Labā roka tirpst, un Klinta to vaļīgi šūpo gar sānu.
- Un, kad abi jaunieši pēc sēdēšanas kamanās mazliet tirpušiem locekļiem neveikli sāka virzīties uz ieejas pusi, durvis atvērās un mežzinis Atvars nāca viesiem pretī.
Stabili vārdu savienojumiSirds tirpst.
- Sirds tirpst idioma — Saka, ja pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
1.1.pārn. Pakāpeniski pastiprināties (par pozitīvām emocijām, enerģiju u. tml.).
PiemēriIk nervā tirpstošs prieks, Kas noklīduša zvēra nāsis piepūš, Kad sava bara smaku uzsit vējš.
- Ik nervā tirpstošs prieks, Kas noklīduša zvēra nāsis piepūš, Kad sava bara smaku uzsit vējš.
- ..locekļos tirpa spēks pavasara gaidās..
Avoti: 7-2. sējums